Pirms neoficiālās tūrisma ministru sanāksmes ECTAA aicina Eiropas valstu vadītājus nākt klajā ar būtisku glābšanas pasākumu kopumu, koordinētu COVID-19 izejas stratēģiju un vērienīgu atjaunošanas plānu ceļojumu un tūrisma nozarei.

Brisele. 2020. gada 24. aprīlī.  Ceļošanas aizliegumi un robežu slēgšana, kas tika noteikti, lai palīdzētu ierobežot COVID-19 izplatību, ir pilnība apturējuši ceļošanu un tūrismu. Popularākās tūrisma vietas ir pamestas, viesnīcas un restorāni ir tukši, lidmašīnas stāv uz skrejceļiem. Apturētā nozares darbība graujoši ietekmē uzņēmumus, no kuriem lielākā daļa ir MVU un ģimenes uzņēmumi.

Pirmdien, 27. aprīlī, tūrisma ministri sanāk uz neoficiālu Padomes sanāksmi. Pēc Eiropas ceļojumu aģentu un tūroperatoru asociācijas domām, ir pienācis laiks koordinētai rīcībai, jo 80% tūristu Eiropā ierodas no ES iekšējiem tirgiem.

Ceļošana un tūrisms ir visvairāk skartā nozare, kura cieta pirmā, bet būs viena no pēdējām, kas izkļūs no COVID-19 krīzes, pakāpeniski atceļot ceļošanas ierobežojumus. Nozari sagaida ilgs un grūts atkopšanās ceļs, un finanšu atbalsta pasākumi ir būtiski tās izdzīvošanai. Līdz šim atbalsta pasākumu nav bijis daudz, un arī šī palīdzība vēl nav sasniegusi uzņēmumus. “Mums ir nepieciešamas lielākas dalībvalstu finanšu saistības šai nozarei, kas veido vairāk nekā 10% no ES IKP un nodrošina 12 miljonus darba vietu,” sacīja Pavel Niewiadomski, ECTAA prezidents.

“ECTAA ir pārliecināta, ka ir pienācis laiks, lai Komisija un dalībvalstis papildus izstrādātu vērienīgu nozares atveseļošanās plānu. Tūrismam ir jābūt stingri nostiprinātam Maršala atveseļošanas plānā, par kuru paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Tūrisma ministriem ir jāsadarbojas un jākoordinē darbs ar Eiropas Komisiju, lai redzētu, kā šādu atveseļošanās plānu vislabāk īstenot valsts līmenī, lai ļautu nozarei atkal atjaunoties un palīdzētu tai pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālu un inovatīvu tūrisma modeli”.

"Bet tas nedrīkst liegt tūrisma ministriem izvirzīt Komisijai jautājumu par kompensācijas vaučeriem," piebilda Pavel Niewiadomski. “Lai arī ceļojumu firmas vēlētos atmaksāt naudu saviem klientiem, sistēmā vairs nav skaidras naudas. Ir vajadzīgs praktisks risinājums, kas palīdzētu ceļojumu uzņēmumiem pārvarēt likviditātes krīzi, neatsakoties no patērētāju aizsardzības.” ECTAA un daudzas citas ieinteresētās puses aicina uz laiku atkāpties no Eiropas tiesību aktiem, lai naudas atmaksas vietā varētu piedāvāt vaučerus, kas būtu elastīgi, termiņa beigās atmaksājami un garantēti pret ceļojumu firmas maksātnespēju.

Kaut arī nozare apņemas garantēt patērētājiem ceļošanas iespēju, tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, ECTAA aicina Eiropas līderus pieņemt vienotu pieeju attiecībā uz izolācijas noteikumu pakāpenisku pārtraukšanu un nosacījumiem par ceļošanas un tūrisma atsākšanu. Nozare varētu izstrādāt kopīgas pamatnostādnes par tādiem jautājumiem kā sociālā norobežošanās un higiēnas noteikumu ievērošana, taču ir jāizvairās no dažādās valstīs piemērotiem atšķirīgiem noteikumiem.

Nobeigumā Pavel Niewiadomski secināja: “Mēs esam bezprecedenta krīzē. Mums ir jādomā radoši. Mums ir nepieciešama rīcība, un tā ir nepieciešama tagad. Pretējā gadījumā daudzi tūrisma uzņēmumi izzudīs, un tūrisms Eiropā būtiski saruks. Neviens no tā neko neiegūs.”

Ja ceļotājs pie tūrisma operatora vai tūrisma aģenta ir iegādājies komplekso tūrisma pakalpojumu (piemēram, lidojums + viesnīca).

Ja tūrisma operators atceļ plānoto ceļojumu, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu.

Ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma, pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu.

Tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas situācija, t.sk. noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties doties ceļojumā. Šādā situācijā ceļotājam ir tiesības nemaksāt līguma izbeigšanas maksu un saņemt atpakaļ no tūrisma pakalpojuma sniedzēja visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.

Tā kā katrs gadījums ir vērtējams individuāli, ceļotājam neskaidrību gadījumā vispirms ir jāvēršas pie konkrētā tūrisma pakalpojuma sniedzēja.

Ja ceļojuma laikā nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt ceļotāja atgriešanos, kā paredzēts kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā, tūrisma operators nodrošina ceļotāju izmitināšanu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs naktis vienam ceļotājam un sedz izmaksas par nepieciešamo izmitināšanu. Izmitināšanas izmaksas par atlikušajām naktīm, ja nepieciešams, sedz ceļotājs.

Ja ceļotājs pie tūrisma pakalpojuma sniedzēja vai individuāli ir iegādājies atsevišķu pakalpojumu, piemēram, iegādājies tikai aviobiļeti vai tikai rezervējis naktsmītni.

Ja tiešais pakalpojuma sniedzējs (piemēram, aviokompānija vai viesnīca) atceļ plānoto reisu vai rezervāciju naktsmītnē, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ par pakalpojumu iemaksāto naudu.

Ja ceļotājs pats atsakās saņemt atsevišķu tūrisma pakalpojumu, tad ceļotājam jārēķinās ar zaudējumiem (ar to, ka iemaksātas naudas summas par nenotikušo pakalpojumu netiks atmaksātas), ja vien pakalpojuma sniegšanas noteikumos nav norādīts pretējais (piemēram, ir iegādātas aviobiļetes, kuras var mainīt). Nepieciešamības gadījumā ceļotājs var vērsties pie attiecīgā tūrisma pakalpojumu sniedzēja.

PTAC aicina ceļotājus un tūrisma pakalpojuma sniedzējus katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kā arī sekot līdzi aktuālajai informācijai, kas tiek publicēta atbildīgo iestāžu tīmekļvietnēs:

• Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē https://www.mfa.gov.lv/aktualitates;

• Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Facebook kontam https://www.facebook.com/celodrosi;

• Veselības ministrijas tīmekļvietnē http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/;

• Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates.

Vēršam uzmanību, ka Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajiem ceļojumu brīdinājumiem ir rekomendējošs raksturs. Ārkārtas situācija, t.sk. noteikta karantīna, ir apstiprināma tikai ar vietējas varas iestāžu lēmumiem, attiecīgajā galamērķī.

Papildus norādām, ka informācija par avioreisiem ir meklējama arī attiecīgās aviokompānijas tīmekļvietnē. Tāpat papildus informācija ir pieejama arī attiecīgo ārvalstu valsts un pašvaldību tīmekļvietnēs.

Ja ceļotājs ir iegādājies ceļojuma apdrošināšanu.

Ņemot vērā Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ieteikumus, aicinām ceļotājus konsultēties ar katru konkrēto apdrošināšanas kompāniju, kādus riskus tā sedz, t.sk. saistībā ar koronavīrusu (COVID– 19), kā arī noskaidrot, vai tiek segta ceļojuma atcelšana, pārtraukšana un citas izmaiņas. Vēršam uzmanību, ka epidēmija un pandēmija lielākajai daļai apdrošinātāju ir iekļauta izņēmumos kā nepārvaramas varas (Force majeure) apstāklis, kā rezultātā radušos zaudējumus apdrošinātājs nesedz. Taču, kamēr konkrētajā teritorijā nav izsludināta epidēmija, apdrošinātājs medicīniskos izdevumus segs. Tāpat ceļotājiem jāņem vērā, ka citus riskus, kuru iestāšanās nav cēloņsakarīgi saistīta ar koronavīrusu (vai citu epidēmiju) polise segs – piemēram, ja ceļotājs lauž kāju, pazaudē bagāžu, dokumentus, vai reiss tiek atcelts citu apstākļu dēļ, atlīdzību varēs saņemt.

Papildu informācija par precēm.

Vienlaikus PTAC aicina patērētājus “neuzķerties” uz maldinošiem dažādu preču (piemēram, mutes aizsargmaska) piedāvājumiem, kuriem tiek piedēvēta ārstnieciska vai profilaktiska iedarbība attiecībā uz koronavīrusa izraisīto slimību COVID–19. Piedāvātās preces var nebūt ne individuālie aizsardzības līdzekļi, ne medicīnas preces un nenodrošina piedāvājumos minēto iedarbību. Tāpat vēršam uzmanību, ka pat pārbaudīti un prasībām atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi respiratori – negarantē aizsardzību pret šo vīrusu.

Publicēšanas datums: 03.03.2020.

Papildu informācija: Santa Zarāne Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., 67388622, 22006628.

Eiropas Parlaments vakar apstiprināja jauno fon der Leienas komisiju, kas vadīs Eiropas Komisiju līdz 2024. gadam. Visi komisāri šobrīd ir gatavi stāties amatā. ECTAA, Eiropas organizācija, kas pārstāv tūrisma aģentus un operatorus, ir apņēmusies palīdzēt tūrisma tirgu konkurētspējas, pārredzamības un ilgtspējības veicināšanā.

 Latvijas investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultāti un Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociāciju (ALTA) ir uzsākusi pētījumu “Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju iekšzemes ceļošanas paradumi”. Pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju iekšzemes ceļošanas paradumus, lēmumu pieņemšanas motivatorus un galamērķa izvēles principus.

2018.gada 1.jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”

Dokuments izstrādāts saskaņā ar Vispārīgo Datu Aizsardzības Regulu Nr.1016/679; 27.04.2016.

Lai iepazītos ar šo dokumentu, lūdzam sazināties ar ALTA biroju Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Lai iepazītos ar šo dokumentu,  lūdzam sazināties ar ALTA biroju Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

ECTAA ir Eiropas tūrisma uzņēmumu balss, kas pārstāv ECTAA biedrus  - tūrisma  uzņēmumus Eiropā. ECTAA darbojas, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju Eiropas tūrisma industrijā, strādājot ar EP deputātiem,  informējot tos un iesaistot debatēs  ES institūcijas  un citas nozares struktūras.

4. februārī Ķīpsalā noslēdzās 25 gadu jubilejas izstāde “Balttour 2018”, kas vienuviet pulcēja 860 tūrisma uzņēmumus un to pārstāvjus no 39 pasaules valstīm. Uzzināt dažādu valstu tūrisma iespējas, atklāt jaunus maršrutus, iegādāties ceļojumu sev un ģimenei bija ieradušies vairāk interesentu nekā pērn – kopā 29 630.